"100.pants". Kardināls Jānis Pujats
Mar 19, 2008
Jānis Krēvics, LTV Panorāma
03. aprīlis (2005)
Jūs jau rīt dosities uz Vatikānu, lai piedalītos Jāņa Pāvila II bērēs, pēc tam piedalītos pāvesta vēlēšanās. Kādi būs tie kritēriji, pēc kuriem jūs izvēlēsities, kurš cilvēks turpmāk būs pāvests?
- Vislabākais kritērijs ir pašreizējais aizgājušais. Ja es atradīšu starp tiem, kas līdzīgu politiku un līdzīgu baznīcas iekšējo politiku ved, es tādam balsošu.
- Izskanējuši vairāki iespējamie kandidāti, kas varētu ieņemt pāvesta krēslu. Kurš tas varētu būt? Vai šim cilvēkam obligāti ir jānāk no Itālijas, vecās Eiropas vai Amerikas?
- To var tikai Dievs zināt. Prognozes parasti pāvesta izvēlē neattaisnojas, vismaz līdz šim. Var jau gadīties, ka arī tagad nāk ne no Itālijas. Tā tomēr ir laba pozitīva pieredze, ko deva kardināls Vojtila, kad viņu ievēlēja. Pārējiem nebūs psiholoģiska barjera, ka tik ilgu laiku bija itāļi un tagad būs kāds cits. Tā tradīcija ir ielauzta.
- Kā notiks procedūra, kurā tiks izvēlēts pāvests? Parasti sapulcējas kardināli vienā telpā un netiek laisti ārā līdz tiek pieņemts lēmums.
- Jā, tā ir tāda labdabīga izolācija, lai nebūtu no ārpasaules nekāda iespaida. Tajā laikā viņi kontaktēsies lūgšanās ar Dievu un, Svēto Garu piesaucot, meklēs to, kam uzticēt Pētera kuģa stūri. Var gadīties pārsteigumi.
- Jums jau ir padomā kāds cilvēks, kuram labprāt uzticētu?
- Es vēl domāšu. Līdz šim nebiju prātojis, kas būs un kā būs. Tas tik negaidīti ātri pienācis, vēl uz Romu jādodas, vēl laiks paies. Pēc bērēm atbraukšu vēl atpakaļ uz Latviju, paies kāda nedēļa, un tad Konklāvs salasīsies.
- Pāvests reizē ir arī valsts galva. Jānis Pāvils II ir ieņēmis diezgan stingru pozīciju vairākos jautājumos, kaut vai atceramies aso kritiku par karu Irākā. Vai arī turpmāk pāvestam būtu jāietur šāda stingra politika, vai arī jābūt tikai garīgam līderim?
- Es domāju, ka viņš ir labdabīgs politiķis savā dzimtenē. Kaut vai tāds piemērs, kad es 1975. gadā viņu satiku Romā kā kardinālu, pirmais jautājums, ko viņš, uzzinājis, ka esam no Baltijas, tūlīt pajautāja: "Vai jūs vēl neesat pazaudējuši cerību uz neatkarīgu valsti?" Tad 1975.gadā kaut kas tāds bija neiedomājams, jo Padomju Savienība mūs turēja kā dzelzs stangās, bet viņš jau tad domāja par savas dzimtenes un arī par pārējo Austrumeiropas valstu likteņiem un lielu lomu šajā ziņā nospēlēja.
- Kāda kļūs katoļu baznīca pēc jaunā pāvesta iecelšanas? Pēdējos gados ir izskanējis, ka tā ir kļuvusi nedaudz ortodoksālāka, stiprāka, varbūt neiecietīgāka.
- Nē, es neteiktu, ka neiecietīgāka, bet drīzāk draudzīgāka citām konfesijām. Man šķiet, ka šis process ies uz priekšu. Ekumeniskai kustībai šajā tūkstošgadē ir nākotne, un viņš to ir atbalstījis. Pārējās lietas pie ticības patiesībām turas. Tā ir labdabīgi stingra nostāja, arī dzīvības aizstāvības jautājumos, kara un citos, tā ir labi izsvērta politika baznīcā.
"100.pants". Kardināls Jānis Pujats